Kāpēc ir zināmi aizstājvārdi, kurus sauc par māsu vārdiem?

2024 Autors: Sherilyn Boyd | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-16 09:37

Veidlapa segvārds ir bijusi aptuveni kopš 14. gadsimta sākuma - eke vārds burtiski nozīmē "papildu vārds".

Eke ir vēl vecāks vārds, kas datēts ar apmēram 1200 un nozīmē "palielināt" (Eke arī nozīmēja "pagarināt", un tas bija tas, ka galu galā kļuva par tā nozīmi eke out vai padarīt tikai pietiekami.)

Pirmais dokumentētais "eke name" piemērs ir radies no 1303 Vidusliteratūras garīgās kalpošanas Handlyng Synne, ko izstrādājis Robert Manning no Brunne. Tajā viņš raksta 1531.-1534. Līnijā: "Kā moche žan viņš vainojas áat ȝeuež vīrieti vīle ekename Jautājumā par savu vārdu ir jāatstāj Gostlychë …"

Tātad, kā mēs no "ekename" saņēmām "segvārdu"? Šis ir viens no daudzajiem metanalizācijas vai pārklasifikācijas piemēriem. Šajā gadījumā "ekename" kļuva par "nekename" un galu galā šodien "segvārdu".

Mēs varam redzēt šo transformāciju, sākot ar 1440. gada darbu Promptorium Parvulorum Anglijas latviełu vārdnīca "Bērnu noliktava", angļu valodas deva Geoffrey, kurā teikts: "Neke vārds vai eke vārds, agnomen". Līdzīgi 1483 angļu valodas vārdnīca Katoļu anglicum ir ieraksts: "Ekname, agnomen."

Mēs redzam vēl vienu šīs iemiesojumu Sir Thomas More's Tyndale atbildes konfidencēšana publicēts 1532. gadā:

Es tev šeit aicinu Tindallu ar citu vārdu: … tas nebija nē nyck vārds vispār un vēl kaut kādā brīdī sacītu, ka tā nav godīga; un tas būs daži tādi ļaudis, kas saka, kā tas, ka viņa svētītā Svētais Vakarēdiens runā par ļaunajiem vārdiem, nekādā ziņā neatradīs nekādu vainu. Bet meseemeth noteikti, ka pirmajā dzirdē par tādu apkaunojošu vārdu, kuru runā ar šo bezspēcīgo ķeceri ar šo Kristus Svēto sakramentu, visam klātesošajam kristietim nevajadzētu spēj paturēt sevi no tā, ka viņu sauc par "knave" balss uzreiz.

Pārejot uz 17.gs. strauji, mēs atrodam vairākas mūsdienīgākas "nick-" rakstības, piemēram, 1617. gadā Ceļvedis Fynes Moryson, kurā teikts: "James Fitz-thomas ‥ bija nicke vārds sauc Suggon Earle …"

Šīs gadsimta garumā par vecākiem variantiem un oriģinālu "eke name" salīdzinoši bieži kļuva "nick-name", "nick name" un "nickname", un pēdējais tika pilnībā likvidēts.

Līdzīgs šāda veida pārkārtošanas piemērs ir redzams, kā mēs ieguva "citu" (un dažreiz "nother" tādās frāzēs kā "viss nether") no "cita". Vai arī iet uz citu ceļu, kā mēs saņēmām "Priekšauts" no oriģinālā "naprone" ("naprons" tiek pārkārtots uz "priekšaļa") un "jumpārs" no "numpere" ("nūja" tiek pārblīvēts uz "oumpere").

Bonus fakti:

• Moniker, vispirms parādījās drukātā veidā 1849. gadā un tika "sākotnēji teikts, ka ir nekonkrētas izcelsmes vārds". Daži izsekot vārda sākumam par angļu valdzinājumu ieradumu, lai apzīmētu sevi kā daļu no "monkery", tas ir, mūki, kas parasti uzņēma jaunus vārdus, kad viņi pieņēma savus solījumus.
• Tas nebūs pārsteigums, ka svētbrīds sākotnēji bija franču valoda, kur tā bija tā pati pareizrakstība kopš 1400. gadiem. Lai gan angļu valodā tas ir sinonīms segvārds jo apmēram 1640. gadā Tuvajos Franču valodā tas nozīmē "džestu" un arī "ķiķeli zem zoda".
• Tāpat nom de guerre, kas nozīmē arī otru nosaukumu (bet burtiski vārds "kara vārds") ir arī franču izcelsme un kopš 1670. gadiem to lieto angļu valodā. Tomēr biežāk sastopamā angļu frāze nom de plume burtiski nozīmē "pildspalva" nav franču vispār, bet to pieņēma britu autori 19. gadsimtā, kuri domāja, ka "kara" nom de guerre varētu būt mulsinoši. Daži kredīti Emersons Bennets un viņa neskaidrs 1850 romāns Oliver Goldfinch par frāzi, lai gan citi to parādās angļu valodā jau 1823. gadā.
• Interesanti, ka slavenā britu dzejniece Samuel Taylor Coleridge (1772-1834) bija vismaz divas noms de plume (Cuddy un Gnome), kā arī faktisks nom de guerre (Silas Tomkyn Comberbache) no viņa laika piecpadsmitajā gaismas Dragoonā.
• Nozīme "citādi izsaukta" alias kopš angļu valodas ir izmantots kopš 14. gadsimta vidus un kā "pieņemto nosaukumu" kopš apmēram 1600. Tas nāk no latīņu vārda ar tādu pašu pareizrakstību, kas nozīmē "citu ceļu".