Izteiciena "blakus man" izcelsme

2024 Autors: Sherilyn Boyd | [email protected]. Pēdējoreiz modificēts: 2023-12-16 09:37

Pēc tam, kad Viljams 1066. gadā iekaroja Angliju, Franču kļuva par Lielbritānijas zinātnieku, garīdznieku un muižnieku valodu un palika tik pat visā lielajā 100 gadu karš starp Angliju un Franciju (1337.-1450. Gadi). Tomēr līdz šī konflikta beigām angļu valoda bija diezgan daudz darīta ar visu, kas bija franču valoda.

Vidusskolas periodā (apmēram 1100-1500) grāmatas bija reti, kurām bija jābūt manuāli kopētām un galvenokārt rakstītām franču vai latīņu valodā. Tā kā angļu valoda kļuva vairāk sašutumu ar franču valodu, britu vidū radās vēlme veidot vienkāršo cilvēku valodu - angļu valodu - kā visu valsts valodu. Viena no pūlēm, lai to paveiktu, bija izdrukāt grāmatas angļu valodā ne tikai studentiem un doktorantiem augstākajās universitātēs Oksfordā un Kembridžā, bet arī vispārējai iedzīvotājiem.

1476. gadā William Caxton (1422-1492), kurš apguvis drukāšanas mākslu Ķelnē, Francijā, bet tulkoja Trojas vēstures recuyell no franču valodas uz angļu valodu, izveidoja pirmo angļu tipogrāfiju Vestminsterā. Sagrozot strauji augošo grāmatu tirgu, viņš uzreiz sāka drukāt oriģinālos angļu darbus (t.i., Canterbury Tales), kā arī tulkojumi (bieži vien no franču valodas izdevumiem). Jo īpaši, 1490. gadā viņš tulkoja Aeneids no franču valodas versijas Eneydos.

Darbā, kas veltīts karalim Henrijam VII dēlam Arthuram, Caxtons franču frāzi "hors de soi" (kas nozīmē "ārpus sevis") pārveido par "traku un netīru sevi" (attiecībā uz Dido garīgo stāvokli, kad viņa uzzināja par Aeneas "iziešana"), pirmo reizi atzīmējot izteicienu drukātā veidā. [1]

Ievērojiet, ka "ārpuses" aizvietotājs bija pilnīgi piemērots, jo tajā laikā (kaut gan šodien bija novecojis) "ārpuse" bija viena no labi lietotajām "blakus", kas pirmo reizi tika ierakstīta Angļu Wycliffte sprediķi 1370. gados.

Jebkurā gadījumā, starp Eneydos, Canterbury stāsti un Le Morte d'Arthur, kā arī 100 vai vairāk citas grāmatas, Caxton centieni angļu valodas pārnešanai uz Angliju palīdzēja standartizēt tā pareizrakstību un radīja mūsdienu angļu laikmetu (1500 - tagadne).

Bonus fakti:

• Vārds "neprātīgs" ir datēts ar 13. gadsimta beigām (vidusskolas periodu) un sākotnēji tika izmantots, lai aprakstītu agresīvu (it īpaši trausli) dzīvnieku. Neilgi pēc 1300. gadu sākuma, tas tika piemērots cilvēkiem, kuri bija nekontrolējami un bīstami neuzmanīgi, un dažu gadu laikā "dusmīgs" uztvēra to, ka tas tiek aizvestas vai pārspīlīgi satraukts, kā arī ir ārprātīgs un garīgi nelīdzsvarots.
• Lielākā daļa "selfs" (t.i., pats, pati sevī) radās patstāvīgi veco un vidējo angļu periodos. "Pats" bija viens no agrākajiem, kas notika viņam selfum savukārt "pati", "pati" un "sevi" izmantoja savas pašreizējās formas 1300. gados. "Mani" vecās angļu valodas "es sev" modifikācija parādījās aptuveni 1500, bet "paši" netika parādīti līdz 1520. gadam, un "sevis" līdz pat 1540. gadiem. Īpaši "sevi" ir salīdzinoši mūsdienīga forma, un tā pirmo reizi tika ierakstīta 1827. gadā.
• "Viena" lietošana, lai atsauktos uz runātāju, ir datēta ar Gruzijas periodu (1714.-1830. G.).
• "Karaļa mēs", ar kuru runātājs, parasti augstā amata persona, atsaucas tikai uz sevi kā "mēs", datēts ar veco angļu valodu, kad Beovulfs, runājot par sevi, teica: "Mēs pæt ellenweorc estum miclum, feohtan fremedon "(Es tulkoju, ka" mēs esam cīnījušies, šī cīņa un bezbailīgi uzdrošinājām ienaidnieka spēku ") [2]